Sagatavo savu spoku mednieka tērpu un dodies ceļā!

Dažādas leģendas un spocīgus nostāstus dzirdam jau no šūpuļa. Mistiski stāsti ir atrodami par teju katru vietu Latvijā. Tomēr ir dažas vietas, par kurām stāstītās leģendas izceļas uz pārējo fona.

• KAROSTAS CIETUMS

Kuru gan var pārsteigt, nakšņojot viesnīcā? Tev ir iespēja pārnakšņot cietumā, kas atzīts par iespaidīgāku kā ASV Alkatraza cietums – gulēt uz lāvas vai dzelzs gultā, ēst cietuma maltīti un sastapt neparastas būtnes.

Leģenda stāsta, ka 1944.gadā vācu Vērmahta reida laikā kāds latviešu puisis notverts un pārpratuma dēļ ieslodzīts Karostas cietumā. Puisim pēc divām nedēļām bija paredzētas kāzas. Līgava iekļuva cietumā un devās uz sava topošā vīra kameru, taču viņš tur vairs nebija. Puiša kameras biedri paziņoja, ka viņam tika piespriests nāvessods. To uzzinot, viņa nekavējoties izdarīja pašnāvību, pakaroties. Klīst baumas, ka rudmatainā meitene, tērpusies kāzu kleitā, vēl aizvien klīst pa cietuma telpām un spokojas.

• POKAIŅU MEŽS

Pēc skata Pokaiņi ir parasts mežs, kas pilns ar akmeņiem. Sapulcējušies grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos, atrodas Pokaiņu akmeņu krāvumi. Tie ir bijuši par pamatu tam, ka Pokaiņu mežs ir apaudzis ar neparastiem minējumiem un dažādiem pieņēmumiem.

Šajā vietā sāk streikot kompasi, arī mobilajiem telefoniem šeit zūd zona. Satelīt uzņēmumi liecinot par dīvainām anomālijām. Kāds zinātnieks ir atklājis, ka Pokaiņi kosmiskajos uzņēmumos attēloti bāli pelēkā saktas veidolā. Amerikāņiem esot bijušas aizdomas, ka krievu militāristi tur ir uzcēluši kādas grandiozas pazemes būves, jo arī viņu satelīti rādīja kaut ko neizprotamu.

Daudzi pēc pastaigas pa šo savādo vietu jūtas enerģētiski uzlādēti, savukārt, ir cilvēki, kurus te pārņem nelabums. Runā, ka Pokaiņi ir plašs seno svētvietu kopums, kam bija izcila nozīme ne tikai Eiropas, bet visas cilvēces vēsturē. Pokaiņi ir senā Gaismas pils, kas ceļas augšā no ilgas aizmirstības. Daudzi stāsti apgalvo, ka šī vieta nevarēja būt veidota tikai apbedījumu, dziedniecības, pareģošanas un laulību rituālu vajadzībām. Pokaiņu sarežģītā sistēma veidota informācijas saņemšanai no citām civilizācijām un, visai iespējams, arī informācijas pārraidei.

• RUNDĀLES PILS

Ir daudz un dažādas leģendas par Rundāles pils spokiem. Dienas gaismā Rundāles pils ir baroka stila celtne, kas ar savu greznību sajūsmina tās apmeklētājus, bet, saulei norietot, šī vieta pārvēršas un te sāk valdīt garu pasaule.

Runā, ka šeit mieru sev nespēj rast grāfa Zubova gars, kurš nakts stundās sešu zirgu pajūgā dipina cauri Lauvu vārtiem. Leģenda vēsta, ka reiz grāfs braucis izklaidēties, uz ceļa rotaļājās maza meitenīte, kura nedzirdēja kučiera saucienus, lai dod ceļu. Grāfs pavēlējis braukt bērnam virsū. Kad kučieris atteicies to darīt, viņš iesitis kučierim pļauku, izrāvis no rokām grožus un triecis zirgus virsū meitenei. Taču zirgi pēdējā brīdī pasitušies sānis un pārlēkuši grāvim. Nākamajā dienā Zubovs atrasts savā istabā pakāries.

Ar Zubovu dinastiju saistās arī pils leģenda par Balto un Melno dāmu. Krievijas carienes Katrīnas II favorīti dažādos laikos bijuši brāļi Zubovi, tāpēc viņa bieži ciemojusies Rundāles pilī. Katrīna dedzīgi aizstāvējusi savas tiesības būt par viņu vienīgo dzīves sievieti, taču Zubovam sākušās vētrainas attiecības ar kādu vietējo meiteni, un viņš vairs nav licies zinis par savas patroneses labsajūtu. Par to uzzinājusi ķeizariene, kura likusi meiteni ietērpt baltā kleitā, nocirst viņai galvu un atnest to carienei uz zelta paplātes. To uzzinājis Zubovs, kurš nāvei atdevis sava dārznieka meitu, bet mīļāko slēpis pilī. Par Zubova nodevību Katrīna II uzzināja uz nāves gultas un zvērējusi meiteni atrast. Tā vēl tagad pa pili klīstot Baltā dāma jeb dārznieka meita, meklējot savu nocirsto galvu, un Melnā dāma jeb Katrīna Lielā, kas meklē sava favorīta mīļāko.