“Empātija ir augstākā zināšanu forma.” /Bils Bulards/

Empātija un līdzjūtība cilvēka dzīvē pilda neatņemamas funkcijas. Tās palīdz mums izdzīvot. Ciešanu vērošana (ar emocionālu iesaisti) no malas, aktivizē tās smadzeņu daļas, kas saistītas ar draudu novēršanu un rūpēm. Tās ietekmē arī klejotājnervu, kas kontrolē sirdi, plaušas, un smadzeņu atalgojuma centrus. Nav noslēpums, ka labestības izpausmes raisa laimes hormonu izdalīšanos.

Lai gan zināma atšķirība starp abām māsiņām, krāsiņām pastāv, tās nevar pastāvēt viena bez otras. Atgiežoties pie virsrakstā uzdotā jautājuma: kāpēc tās nepieciešamas? Laiks to noskaidrot, iztirzāt, un “paņemt līdzi ceļasomā”!

1. Ir skaidrs, ko nozīmē just līdzi. Bet kas īsti ir empātija?

Empātija nozīmē spēju izjust otra cilvēka emocijas. Tā ir ne tikai šo emociju apzināšanās, bet arī izpratne. Tā ir iekšēja, automātiska reakcija, kas norisinās gan mūsu smadzenēs, gan ķermenī, aktivizējot parasimpātisko nervu sistēmu.

Psiholoģijā empātiju iedala divos paveidos: emocionālajā un kognitīvajā. Emocionālā empātija ir veids, kuru nupat pieminējām – tā ir identificēšanās ar citas personas emocijām, izjūtot ciešanas “uz savas ādas”.  Kognitīvā empātija nozīmē izprast citas personas perspektīvu, attieksmi un viedokli, izmantojot zināšanas, nevis emocijas. Kognitīvā empātija cieši saistīta ar emocionālo inteliģenci un drīzāk raksturojama kā prasme, savukārt, emocionālā empātija ir tā, kas raisās mūsu iekšienē – reizēm pat burtiski, ko izjūtam kā kņudoņu vēdera dobumā. 

2. Kāda ir atšķirība starp līdzjūtību un empātiju?

Gan empātija, gan līdzjūtība ir apjomīgas un piesātinātas emocijas, tomēr ar līdzjūtību pastāv lielāks attālums starp jums un ciešanām, kuras novērojat. Jūs esat spējīgi spert soli atpakaļ un pajautāt sev, ko varat darīt, lai palīdzētu. Līdzjūtība nozīmē spēju paturēt prātā ciešanas – tās neignorējot vai nebēgot no tām, bet arī pārāk dziļi tajās neiegrimstot.

Ātrā atbilde uz jautājumu “Kāda ir atšķirība starp empātiju un līdzjūtību?” ir sekojoša: Empātija ir iekšējs process, ko bieži vien nemaz nevaram kontrolēt, kamēr līdzjūtība ir apzināta sajūta vai rīcība. Vai līdzjūtība var pastāvēt bez empātijas? Ne gluži. Jūs, iespējams, varat rīkoties laipni un līdzjūtīgi, bet, ja jūs to neizjūtat savā dvēselē, tā diez vai raksturojama kā patiesa līdzjūtība.

Empātija sniedz iespēju saprasties ar apkārtējiem un veidot veselīgas attiecības, nodrošinot pilnvērtīgu dzīvi. Tā atver durvis virknei priekšrocību un tieši tajā brīdī līdzjūtība liek mums rīkoties. Šeit arī atklājas empātijas un līdzjūtības galvenās priekšrocības: palīdzīgas rokas sniegšana spēj mazināt depresijas un trauksmes izpausmes, pazemināt stresa līmeni, kā arī uzlabot pārliecību un pašcieņu.

3. Līdzjūtība vs Empātija - kāpēc mums nepieciešamas abas?

Nav nepieciešams izvērst diskusiju par to, kura no emocijām ir nozīmīgāka, jo nozīmīgas ir abas. Patiesība ir tāda, ka šīs emocijas spēj mūs gan sāpināt, gan stiprināt. Ja empātiju un līdzjūtību nespējam kontrolēt, tās var vērsties pret mums pašiem. Tās mudina mesties palīgā tiem, kuri sirgst ar ciešanām, taču, kad ieguldāmies pārāk daudz, varam aizmirst parūpēties par sevi.

Pareizi līdzsvarotas, šīs emocijas var padarīt jūs par labāku līdzcilvēku. Galu galā, atšķirība starp empātiju un līdzjūtību ir mazāk svarīga, nekā jūsu spēja attīstīt abas šīs emocijas, izdzīvojot pilnvērtīgāku dzīvi. Vai esat gatavi pārmaiņām?