“Jāuzmanās katru dien’, jāseko sev līdz arvien!”

Muguras un locītavu sāpes, problēmas ar kuņģi, kā arī dažādas ādas slimības un cita veida nebūšanas ir samērā izplatīta bēda. Dažkārt cilvēki cīnās ar hroniskām sāpēm vienā vai otrā ķermeņa daļā, pateicoties virknei citu slimību, kas šīs komplikācijas ir izraisījušas. Jā…reizēm šķiet, ka lielākais izaicinājums uzsākot dienu, ir vienkārši piecelties no gultas, vai ne? Ja ar jūsu veselību viss ir vislabākajā kārtībā  – brīnišķīgi! Šis raksts jums, iespējams, noderēs priekšdienām.

Bet daudzi no mums ik dienu sūkstās par sāpēm un dažāda veida iekaisumiem, jeb inflamāciju, kas, galu galā, atņem enerģiju un pamatīgi pabojā pašsajūtu. Vecums nenāk viens, kā sacīt, jāsaka. Protams, lieks ārsta apmeklējums nekad nenāk par ļaunu. Taču, ko savā ikdienā varam darīt un pie kā piedomāt biežāk, lai vizīšu skaitu pie dakteriem samazinātu? Mēģināsim rast atbildes kopā!

• Kas izraisa iekaisumu?

Iekaisums ir ķermeņa reakcija uz kādu traumu vai baktēriju uzbrukumu. Kad jūsu audi ir ievainoti, bojātās šūnas izdala dažādus iekaisuma mediatorus, tostarp, histamīnu, bradikinīnu un prostaglandīnus. Šīs vielas liek paplašināties asinsvadiem, ļaujot asinīm labāk apgādāt traumēto vietu. Turklāt, tās izolē sāpošo zonu no citiem ķermeņa audiem, lokalizējot konkrēto problēmu.

Tādas virspusējas iekaisuma pazīmes, kā, piemēram, apsārtums, pietūkums, sāpes, vai karstums, patiesībā ir veids, kā ķermenis cīnās ar iekaisuma izraisītājiem. Tas tikai pierāda, ka jūsu ķermeņa aizsardzības mehānismi darbojas godam! Vēl labāk - iekaisuma mediatori piesaista baltos asinsķermenīšus, ko sauc par fagocītiem. To uzdevums, būtībā, ir "apēst" baktērijas un mirušās vai bojātās šūnas. Šis process palīdz organismam ātrāk atveseļoties pēc traumas.

Hronisks un pastāvīgs iekaisums bojā ķermeni, izraisot daudzas nopietnas slimības, tostarp, artrītu, vai piemēram, psoriāzi. Tas, protams, nav viss. Ir skaidrs, ka ilgstošs un nevajadzīgs iekaisums var palielināt sāpju daudzumu arī ikdienas dzīvē. Bet ko tālāk? Tagad, kad zinām, kas tas iekaisums tāds ir pa’ zvēru, varam runāt par lietu.  Risinājumu studijā!

• Pareizs uzturs

Izrādās, ka “tu esi tas, ko tu ēd” nav tālu no patiesības. Turpmāk minētie pārtikas produkti spēj ne tikai  samazināt iekaisumu organismā, bet arī uzlabot jūsu vispārējo veselību.

Nu, protams, ka augļi, ogas un dārzeņi! Ar to ir jāsāk. Tie ir mājvieta dažādiem antioksidantiem. Un, jo vairāk krāsu, jo labāk. Tomāti, pipari, mellenes, bietes u.tt. Uzdevums skaidrs!

Loģiski, ka nedrīkst aizmirst arī par garšvielām: timiāns, kurkuma, rozmarīns, kanēlis, ķimenes un krustnagliņas – šie varoņi darbosies kā pretiekaisuma spēkstacijas. Skaidrs, ka arī sīpoli, ķiploki un ingvers var mazināt iekaisumu organismā, bet tas jau pats par sevi saprotams, vai ne?

Omega 3 taukskābes ir vēl viens ļoti svarīgs komponents! To atradīsiet ne vien zivīs, bet arī valriekstos, ķirbju sēklās, linsēklu eļļā, maltās linsēklās, kā arī lapu salātos.

Finālā - ūdens. Jo vairāk mēs izprotam savu ķermeni, jo vairāk apzināmies, cik svarīgs ūdens ir ne vien dzīvības uzturēšanai, bet arī optimālas organisma darbības nodrošināšanai. Patiesībā, tūlīt pat paņemiet glāzi ūdens un sāciet mazināt iekaisumu organismā!

P.S. No kā labāk atteikties vai kā lietošanu ikdienā censties samazināt? Uzskaitījums nebūs garš - cukurs, kofeīns, sāls, baltmaize. Bez pārsteigumiem!

• Kustība ir dzīvība

Regulāri vingrojumi ir lielisks veids, kā novērst inflamāciju. Ja lielāko dienas daļu sanāk nosēdēt, noteikti atliciniet laiku pastaigai, vismaz 30 minūtes dienā. Īsi, intensīvi treniņi, dažas reizes nedēļā, arī palīdz samazināt un novērst iekaisumus ilgtermiņā. Turklāt regulāras fiziskās aktivitātes sniedz papildu priekšrocību – tās mazina stresa līmeni, kas arī, savukārt, palīdz mazināt iekaisumu rašanos organismā.

Runājot par stresu - pastāvīgs stress liek jūsu ķermenim ražot vairāk kortizola - hormona, kas faktiski, visu situāciju, var tikai pasliktināt. Tātad – mazāk stresa, vairāk miega, meditācijas, jogas, garu pastaigu, un viss būs čiki puki! Neaizmirstiet, ka pavisam vienkārša atpūta, dodoties atvaļinājumā, vai pat garāki pārtraukumi no skārienjūtīgo ekrānu valdzinošās ieteikmes, arī ir lieliski veidi, kā atbalstīt imūnsistēmu.

Tā, tā, tā... kas vēl? Vai par krioterapiju esat dzirdējuši? Tā ir vēl viena pretiekaisuma metode, kas gadu gaitā guvusi popularitāti. Vairāki fizioterapeiti jau sen atzinuši  - krioterapija ir labs resurss muskuļu atjaunošanai pēc treniņa un īslaicīgai sāpju mazināšanai. Tātad, princips vienkāršs - ieejot kriosaunā, jūsu asinsvadi saraujas lielā aukstuma dēļ. Rezultātā uzlabojas asinsrite un tiek izraisīta gan dabiska pretiekaisuma reakcija, gan endorfīnu izdalīšanās. Ā! Noslēgumā, vienmēr atcerieties, lieku reizi pasmaidīt. Smaids cīnās ar visa veida iekaisumiem… bet labi, par to citā rakstā.