Ēna ir psiholoģisks termins visam, ko mēs sevī neredzam.

Tā vienmēr stāv tieši aiz mums, tikai ārpus redzesloka. Jebkurā tiešā gaismā mēs metam ēnu. Ēna ir psiholoģisks termins visam, ko mēs sevī neredzam. Lielākā daļa no mums dara visu iespējamo, lai pasargātu savu ‘sevis tēlu’ no visa, kas ir svešs vai nav glaimojošs. Un tāpēc ir vieglāk novērot cita ēnu, pirms atzīt savu. Ikviens cilvēks pret to ir uzņēmīgs. Izpētot savu ēnu, var panākt lielāku autentiskumu, radošumu un personīgo atmodu. Darbs ar savu ēnu ir gandarījuma pilns, tomēr izaicinošs process..

KAS IR ‘TAVA ĒNA’ ?

Tava ēna nav trūkums vai kļūda, tā ir dabiska Tavas būtības daļa. Tevis apspiestā puse. Ēna ir mūsu personības "tumšā puse", jo tā sastāv galvenokārt no primitīvām, negatīvām cilvēka emocijām un impulsiem, piemēram, dusmām, skaudības, alkatības, egoisma, iekāres un tieksmes pēc varas. Tomēr mēs sevi norobežojam arī no daudzām savām labākajām īpašībām. Viss, ko mēs sevī noliedzam - viss, ko uzskatām par sliktāku vai nepieņemamu - kļūst par ēnas daļu.

Šīs emocijas ir daļa no mūsu kopīgās cilvēcības. Bet, kad mēs pieaugam, kaut kas notiek. Īpašības, kas saistītas ar "būt labam", tiek pieņemtas, bet citas, kas saistītas ar "būt sliktam”, tiek noraidītas.

Mums visiem ir cilvēciskās pamatvajadzības. Šīs vajadzības ietver fizioloģiskās vajadzības, drošuma vajadzības, kā arī piederības vajadzības. Šīs vajadzības ir bioloģiskas un instinktīvas. Bērnībā, kad mēs izpaudām noteiktas savas būtības daļas, mēs saņēmām negatīvus signālus no apkārtējās vides.

Varbūt mēs dusmojāmies un vecāki aizrādīja par emociju uzliesmojumu, aizsūtot mūs uz istabu. Varbūt mēs rīkojāmies drosmīgi, rotaļīgi, spontāni vai muļķīgi pirmajā klasē - skolotāja klases priekšā mūs kaunināja par pieklājības trūkumu un lika apsēsties. Ikreiz, kad tas notika, un, iespējams, tas notika bieži, tas apdraudēja vienu no mūsu pamatvajadzībām.

Vai mūsu vecāku neapmierinātība apdraudētu mūsu drošību? Vai mūsu skolotāju un klasesbiedru neapmierinātība apdraudētu mūsu piederības vajadzību? Mēs pielāgojām savu uzvedību, lai apmierinātu savas vajadzības, un iemācījāmies pielāgoties ārējai pasaulei. Visas nepieņemtās vai neapmierinātās mūsu daļas pirmajos 20 dzīves gados ir sakopotas kopā, aizslaucītas no redzesloka (ārpus mūsu apziņas). Bērns visas šīs nevēlamās daļas ieliek neredzamā maisā un velk to aiz sevis.

KO DARĪT AR SAVU ĒNU?

Ir daudz uz dažādas metodes, kā strādāt un “ izgaismot “ savu ēnu. Pirmais solis ir apzināšanās. Vienīgais veids, kā dzīvot autentiski kā pašam sev, ir atklāt un pieņemt savu ēnu. Pilnībā pieņemot sevi, Tu vari ne tikai uzlabot savu labsajūtu un garīgo veselību, bet arī būt gatavs pieņemt citus tādus, kādi viņi ir.

Darbs ar savu ēnu ir būtiska daļa no introspekcijas prasmju un pašapziņas attīstīšanas, kas ir personīgās izaugsmes pamatprasmes. Tomēr tas nav viegls darbs. Kauns, neapmierinātība un bailes ir emocijas, ar kurām grūti tikt galā vienatnē. Tās izkropļo mūsu spēju precīzi saskatīt sevi un mazina līdzjūtību pret sevi, taču strādājot ar savu ēnu, līdzjūtība pret sevi ir ļoti svarīga.

“Cilvēks nekļūst apgaismots, iztēlojoties gaismas figūras, bet gan apzinoties tumsu.”- Karls Jungs

Atceries par Visuma likumiem – bez tumsas, nav gaismas.