Iespaidīgi sasniegumi!
Ir tādas personības, par kurām, šķiet, ka dzirdam visu laiku. Didrihsone izdarījusi šito, Gobzems kārtējo reizi cietumā, tikmēr Kivičs atkal visiem atrāda savu mantību. Līdzīgi kā Tramps bezkaunīgi okupējis ASV un visas pasaules mediju plūsmu ar savu ne pārāk patīkamo seju, tā arī mums ir cilvēki, kurus labprāt redzētu informācijas aprites plūsmā biežāk. Ierasto vietējo pašpasludināto slavenību vietā, mums radās jautājums. Cik no šiem ārzemēs atzinību guvušajiem latviešiem, zina vidējais latvietis?
Raimonds Staprāns
Gleznotājs un rakstnieks, ASV dzīvojošais mākslinieks sevi nepieskaita pie nevienas nācijas konkrēti. Kā mākslinieks, viņš nav nedz amerikānis, nedz latvietis, jo mākslai esot internacionāla valoda. Otrā pasaules kara laikā pārcēlies strādāt uz Sanfrancisko, Kalifornijas štatā, tikmēr bakalaura grādu mākslā un dramaturģijā ieguvis Vašingtonas universitātē, bet maģistra grādu Kalifornijas universitātē, Bērklijā.
Lai arī gleznot sācis jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, Raimonda darbi tikai tagad ieguvuši atzinību un vietu Latvijas mākslas muzejos un izstādēs. 2016. gadā, kad viņš svinēja 90. gadu jubileju, viņš saņēma uzaicinājumu no Nacionālā mākslas muzeja, prezentēt savus līdz šim neredzētos darbus. Kopš tā brīža, Raimonda atzinība Latvijas sabiedrībā ievērojami augusi, jo papildus spilgtajām gleznām, sācis arī rakstīt lugas, aplūkojot dažādus mezglus Latvijas raibajā vēsturē. Kā pats saka, sācis rakstīt, lai nesajuktu prātā un noturētu rakstītprasmi arī savā dzimtajā valodā.
2002. gadā saņēmis arī augstāko apbalvojumu, kuru latvietis var saņemt dzīves laikā - Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa darbi plaši izstādīti praktiski visos ASV štatos un Berlīnē jau kopš 1993. gada, padarot viņu par vienu no zināmajām figūrām mākslas pasaulē. Papildus gleznošanas sasniegumiem, Raimonda Staprāna sarakstītās lugas spēlētas Nacionālajā, Dailes, kā arī Sanfrancisko teātrī. Kopš 1980. gada pamanījies iestudēt 12 lugas, kopsummā.
Šausu ģimene
Vai zināji, ka Brazīlijas pilsētā Kuritibā jau vairākas paaudzes dzīvo latviešu ģimene, kuri izgudrojuši un izstrādājuši pirmo ātruma noteikšanas kameru pasaulē? Tā uzstādīta 1992. gada 20. augustā, tai pat pilsētā, kur arī dzīvo šī inovatīvā ģimenīte. Viņu dibinātais uzņēmums ar nosaukumu Perkons nav vienīgais, kas bijis ģimenes pārvaldībā. Arī pārējiem bijuši latviski nosakumi, piemēram, Laima, Sveiki, Dargums, Naudin, Zobens, Baltia, kā arī, protams, Lats.
Ātruma kameras idejas autors un uzņēmuma Perkons līdzdibinātājs Donalds Šauss pie 1992. gadā uzstādītās ātruma kameras Kuritibā, Brazīlijā
Uzņēmums aprēķinājis, ka katra ātruma kamera novērš vidēji 3 nāves gadījumus un 34 negadījumus gadā, līdz ar to kopsummā, pēdējo 29 gadu laikā glābtas aptuveni 84 tūkstoši dzīvību. Protams, šāds izgudrojums bija neizbēgams, taču mūsējie to izdarīja pirmie un tas ir viss, kas ieies vēstures grāmatās, iecementējot Latvijas vārdu un valodu uz mūžiem. Papildus ātruma noteikšanas funkcijai, Perkons arī izveidoja statistikas pārskatu par satiksmes plūsmu, kas tālāk deva vaļu veiksmīgākai pilsētas plānošanai.
Uzņēmuma Perkons dibinātāji – Arvīds Šauss ar saviem dēliem Valteru Arvīdu, Dzintaru un Donaldu Elmāru Šausiem
Ģimene vienmēr nodarbojusies ar uzņēmējdarbību un pirms ātruma kameru ražošanas, viņiem ražoja plastmasas iepakojuma līmēšanas ierīču ražotne. Tāpat arī viņi bija vieni no pirmajiem, kas sāka ražot vakuumiekārtas plastmasas iepakojumiem. Kā paši saka par uzņēmējdarbību:
‘Mēs sapratām, ka, lai uzlabotu cilvēku dzīves, ir jāsniedz plašāks risinājumu kopums, kas ietver gan tehniskus risinājumus, gan arī informāciju un izglītību. Lai nav tikai aprīkojums uz ielas.’
Perkons ražotā ātruma kamera Brazīlijas satiksmē
Iveta Apkalna
Dzimusi 1976. gadā, Rēzeknē un tagad izvēlās dzīvot pārmijus – Berlīnē un Rīgā. Iveta ir viena no pasaules vadošajām Ērģelniecēm, izcīnījusi balvas vairākos starptautiskos konkursos, tai skaitā arī prestižajā Royal Bank Calgary International Competition iegūta J.S Baha balva, 2002. gadā. Saņēmusi arī Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera pakāpi, kas ir Latvijas augstākais apbalvojums.
Iveta Apkalna ir iniciatore un mākslinieciskā vadītāja Starptautiskajam ērģeļmūzikas festivālam “ORGANismi”, kas kopš 2015. gada notiek Latgales Vēstniecībā “Gors” viņas dzimtajā pilsētā Rēzeknē, Latvijā
Mūzikas studijas uzsākusi Rīgā, taču karjeras gaitā paspējusi mācīties arī Londonā un Štutgartē. Iveta Apkalna pamanījusies izsisties līdz pašām mūzikas pasaules augstienēm, spēlējot kopā ar ievērojamākajiem diriģentiem un simfoniskajiem orķestriem, pasaules slavenākajās koncertzālēs ASV, Eiropā un Āzijā. Papildus visam iepriekšminētajam, māksliniece arī, kopā ar citiem izpildītājiem un autoriem, izdevusi 14 albumus vien 15 gadu laikā.
Par albumu “Light & Dark” Iveta Apkalna stāsta: Man bija ļoti svarīgi, lai albumā izskan arī latviešu mūzika – īpaši tamdēļ, ka ar Aivara Kalēja tokātu par korāli “Gods lai ir Dievam augstībā” Hamburgas Elbas filharmonijas ērģeles tika ieskandinātas. Pirmie toņi, pirmās taktis, pirmie satraucošākie – vissatraucošākie – brīži, ko varēja piedzīvot plašāka publika 2017. gada 27. janvārī, [...] bija tieši Aivara Kalēja tokāta. Pats autors bija arī zālē, un tas bija tiešām tāds šo ērģeļu dzimšanas brīdis. Lūk, un albumā “Gaisma un Tumsa” ir Aivara Kalēja “Lūgšana”.
Šie ir tikai 3 no daudzajiem latviešiem, kuri ikdienā paslīd garām mūsu informācijas radariem, jo savu atzinību guvuši ārzemēs. Raksts tapis pateicoties organizācijai Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs, kuru mājas lapā http://savejie.lapamuzejs.lv/ iespējams iepazīties ar vēl vairākiem izciliem tautiešiem. Tāpat arī vērts iegriezties Berga Bazārā, kur atrodama arī īpaša izstāde ar priekšmetiem, kurus atsūtījuši latvieši no visas pasaules. Katrs no tiem ar stāstu, kurā šīs izstādes rīkotāji arī labprāt padalīsies ar apmeklētājiem, pilnīgi bezmaksas.
