“Dzīve sākas tur, kur beidzas bailes.”

Jaunā laikmeta filozofs un sludinātājs Ošo bija pretrunīgs, taču ļoti ietekmīgs 20. gadsimta garīgais līderis. Cilvēks, kurš neievēroja esošās sistēmas, mainīja pasauli un reliģiskās dogmas, Ošo bieži tiek citēts par viņa mācībām, kuras jaunajā tūkstošgadē ir svarīgākas nekā jebkad agrāk… Viņa runas, mācības, raksti, darbs un citāti joprojām ved, nekautrēsimies teikt, miljoniem cilvēku visā pasaulē uz sevis izzināšanu un brīvību.

Ošo priekšrocība slēpjas tajā, ka viņš nesniedz gatavas ātras atbildes uz jautājumiem, viņš piedāvā bagātīgu pamatu startam, lai katrs meklētu savu ceļu un spētu veidot savu patiesību.

• Ja Tu mīli ziedu, nenoplūc to. Jo, ja Tu to noplūc, tas nomirst un pārstāj būt par to, ko mīli. Tāpēc, ja Tu mīli ziedu, ļauj tam būt. Mīlestība nav saistīta ar īpašumu. Mīlestība ir saistīta ar atzinību.

• Austrumos neviens vecai sievietei nesaka: – Tu izskaties tik jauna! – Gluži otrādi. Vecums ir cienījams, to mīl, un, ja kādam pateiksi, ka viņš izskatās jaunāks par saviem gadiem, tas būs sava veida apvainojums.

• Drosmīgie iet uz nebēdu. Viņi meklē bīstamas iespējas. Viņu dzīves filozofija nav apdrošināšanas kompānijas filozofija. Viņu dzīves filozofija ir kalnā kāpēju, kaskadieru, sērferu filozofija. Un ne tikai ārēji viņi traucas pa viļņiem. Arī iekšējās jūrās. Ne tikai ārēji viņi rāpjas Alpu un Himalaju virsotnēs. Viņi meklē arī iekšējās virsotnes.

• Censties būt neparastam ir parasta vēlēšanās. Taču atbrīvoties un būt parastam – tas patiešām ir neparasti.

• Ikviens cilvēks ienāk pasaulē ar noteiktu uzdevumu. Viņam kaut kas jāpaveic, jānogādā kāds vēstījums, jāpabeidz kāds darbs. Tu šeit neesi nejauši. Tu šeit esi ar noteiktu jēgu. Tev ir jāsasniedz kāds mērķis. Veselums ir paredzējis kaut ko īstenot – caur tevi.

• Nāves sākums ir piedzimšana. Tu mirsti katru dienu. Nāve ir process. Nāve ir šī procesa fināls. Nāve ir sākuma beigas. Viena no tām lietām, par kurām neko nevar pateikt, izņemot vienu – mēs dodamies atpakaļ mājās, mēs ejam uz to pašu vietu, no kurienes esam cēlušies. Mēs nezinām. Mēs nākam no kaut kāda nezināma avota, un mēs ejam atpakaļ uz šo nezināmo avotu.

• Laulība ir vajadzīga tāpēc, ka nav mīlestības. Ja ir patiesa un īsta mīlestība, laulība nav nepieciešama.

• Mīlestībai ir jāspēj dot brīvību, nevis jāuzliek mīļotajam jaunas važas. Mīlestībai jādod Tev spārni un jāatbalsta, lai Tu lidotu – cik augstu vien iespējams. Mīlestība neko nezina par pienākumu. Pienākums ir slogs un formalitāte. Mīlestība ir prieks, dalīšanās ar otru. Tā ir brīva un nepiespiesta.

• Pat, ja ceļš noved strupceļā, — tā ir Tava pieredze, Tu esi iepazinis nepareizo ceļu.

• Nekad nepieņem par mīlestību kaut ko citu … Kāda klātbūtnē tu pēkšņi sajūties laimīgs. Vienkārši tāpēc, ka esat kopā, jūti ekstāzi. Pati otra cilvēka klātbūtne apmierina kaut ko dziļi tavā sirdī… tavā sirdī kaut kas sāk dziedāt. Pati otra cilvēka klātbūtne tev palīdz būt savāktākam, tu kļūsti individuālāks, līdzsvarotāks. Tad tā ir mīlestība. Mīlestība nav ne kaislība, ne emocijas. Mīlestība ir ļoti dziļa izpratne par to, ka kāds cilvēks padara tevi pilnīgu. Kāds padara tevi par noslēgtu apli. Otra cilvēka klātbūtne pastiprina tavu esamību. Mīlestība dod tev brīvību būt pašam sev.

• Cilvēks visu uztver tik nopietni, ka viss viņam kļūst par apgrūtinājumu. Iemācies vairāk smieties. Manuprāt, smiekli ir tikpat svēti, kā lūgšana.