“Love me, love me… say that you love me.”
Došanās uz randiņu ar svešinieku, pa lielam, vienmēr ir tāds kā šāviens melnajā caurumā, jo mēs taču nezinām, “kas lācītim vēderā”. Citu dzīvnieku salīdzinājumu lietojot – doties uz satikšanos ar internetā iepazītu personāžu ir kā iegādāties “kaķi maisā”. Taču rudens drēgnuma nomākti, ziemas sala ieskauti, pavasara plaukuma iedvesmoti vai vasaras svelmes “uzkarsēti”, ļaudis joprojām tic Holivudas filmu cienīgiem scenārijiem un neatmet cerību savu īsteno sapņu prinču un princešu sastapšanai. Protams, kādi nu kuram tie motīvi. Un kāds nu kuram tas iznākums. Reizēm prinča vietā uz romantisko satikšanos ierodas viens no sivēntiņiem, kamēr, izrādās, ka ļaunā pamāte tikai bildēs izskatījusies pēc princeses. BET...es zinu, ka Tu pazīsti to tur pāri, kas samačoja Tinderī un tagad ir laimīgi kopā. Jā! Tāpēc - kas neriskē, tas nebauda mīlas priekus!
Ja jūtaties mazdūšīgi pēc kārtējā neveiksmīgā mēģinājuma noslēgt savstarpēji izdevīgu darījumu tiešsaistes iepazīšanās aplikācijā, varbūt šie Tinder stāsti jūs iedvesmos. Bet varbūt arī nē. Haha.
P.S. Rakstā minētais balstīts uz patiesiem notikumiem. Mainīti tikai personāžu vārdi, klāt pievienojot “teicēja” komentārus.
- Kad lietas virzās pārāk strauji…
"Visu randiņu viņš nepārstāja likt savu roku uz manējās,” stāsta Ilze:“Turklāt es tiku pārtraukta ik pēc pāris minūtēm, lai uzklausītu kārtējo “Tu esi tik skaista!”". Ar to dīvainības neesot beigušās. Viņš (sauksim viņu par Dāvi) lūdzis meitenei apgriezties, ļaujot sevi kārtīgi nopētīt, un jā… par politiku arī nav bijis brīv’ runāt.
Ilze turpina: “Kad vaicāju, kādi ir viņa plāni atlikušajai nedēļai, viņš teica, ka iepazīstinās mani ar savu ģimeni un varbūt pat sameklēs vietu, kur abiem dzīvot,” turpinot savu šokējošo stāstu, Ilze piebilda: “Izvairīdamās no atvadu skūpsta, devos mājup, taču turpmākās pāris nedēļas no Dāvja saņēmu ļoti emocionāla rakstura ziņas." Ak, šis nelaimīgais mīlētājs!
- Filma ar… beigām!
"Es piekritu randiņam ar puisi, kurš tajā nedēļas nogalē bija pilsētā,” šādi iesākās mūsu nākamās varones Sintijas stāsts. Labi, labi. Nepārtraukšu. Kas notika tālāk?
“Mēs devāmies uz kino, un aptuveni 20 minūtes pēc filmas sākšanās, viņš piecēlās un izgāja. Nosūtīju īsziņu, lai apvaicātos, vai viņam (Mārim) viss ir kārtībā,” savu uztraukumu atceroties, stāsta Sintija. Atbilde nebija ilgi jāgaida – viss esot bijis kārtībā. Viņam bija nepieciešamas vien pāris minūtes nelielai atelpai.
Pēc 15 minūtēm Sintija nosūtīja vēl vienu īsziņu, mudinot puisi doties prom, ja viņš nejūtoties labi. Patinot stāstu mazliet uz priekšu - izrādās, ka Māris pēc kinoteātra pamešanas, devās atpakaļ uz viesnīcu, sakravāja mantas un jau paspēja izbraukt ārpus pilsētas.
“Šķiet, ka viņš nebija gatavs tik lielam "kontaktam””, bēdīgi novelk Sintija: “Es paliku raudādama visu atlikušo filmas laiku. Atpakaļ uz viesnīcu man bija jādodas vienai. Es vairs nekad, ar nevienu neiešu skatīties filmu." Tas neveiklais brīdis, kad nav īsti ko piebilst. Auč!
- Vēl tikai vienu “svaipiņu”.
"Vai es kādreiz cerēju atrast savu mūža mīlestību Tinderī? Toč, nē,” lakoniski bilst Andris. Džeks, kurš neskaitāmas reizes bija meties neveiksmīgos randiņu piedzīvojumos, pavisam noteikti vairs necerēja atrast pieklājīgu un atbilstošu pretendenti. Tomēr kaut kas viņu dīdīja pamēģināt vēl mazliet. Un labi, ka tā.
“Vai es nožēloju, ka piekritu šim, it kā pēdējam randiņam, ar kādu noslēpumainu meiču, kura vienkārši gribēja atrast gidu, kas viņai izrādītu pilsētu?” Paldies, Andža, mēs sapratām. Šis bija retorisks jautājums. Pastāsti mums, kas notika tālāk.
"Esam kopā jau gadu, un ar lepnumu varam teikt, ka atradām viens otru tiešsaistes iepazīšanās lietotnē. Aiziet Tinder, aiziet!” priecīgi uzsauc Andris. Nu, malači, balodīši!
