Ieskaties!

Par spīti tam, ka viduslaiku virtuve neizceļas ar īpaši plašām izvēles iespējām, ikviens karalis un viņa galms varēja baudīt salīdzinoši gardus ēdienus. Lai gan pamata sastāvdaļas bija gluži vienkāršas, tika meklēti veidi, kā izcelt dažādas garšas, kas ēdienu padarīja īpašu. Vismaz salīdzinājumā ar to, ko ēda zemnieku, amatnieku un citu sabiedrības kārtu pārstāvji.

Vakardienas “kompozīcija”

Iespējams, ka šis bija vistuvākais zemnieku un citu zemāko sabiedrības kārtu pārstāvju ikdienas ēdieniem, ko galdā izvēlējās celt arī viduslaiku valdnieki. Galvenā atšķirība bija tajā, ka valdnieki varēja atļauties to papildināt ar bagātīgām mērcēm, no sastāvdaļām, kas citiem nebija pieejamas.

Ēdiena pamatu veido no citām ēdienreizēm pārpalikuši dārzeņi - pētersīļu saknes, burkāni, rāceņi, redīsi, kāposti un citi - kas tiek kopā novārīti. Karaliskā galma pārstāvji to visu atļāvās papildināt ar pipariem, etiķi un safrānu. Bet mērci veidoja no vīna, medus un dažādām garšvielām.

Viduslaiku Salsa Verde

Salsa Verde ir neatņemama mūsdienu Vidusjūras virtuves sastāvdaļa. Tomēr kā izrādās, arī Viduslaiku Eiropā Salsa Verde bija viena no iecienītākajām mērcēm valdnieku vidū.

Šajā viduslaiku Salsa Verde versijā ir nepieciešams sajaukt pētersīļus, piparmētras, ķiplokus, timiānu, salviju, kanēli, ingveru, piparus, vīnu, rīvmaizi, etiķi un sāli. Viduslaikos šo mērci izvēlējās, lai papildinātu vienkāršus gaļas un citus ēdienus.

Cūkgaļas cepetis sarkanvīna mērcē

Lai ne tikai iepriecinātu sevi, bet arī pārsteigtu savus viesus bija svarīgi celt galdā ko tādu, kas liecināja par karaļnama turību. Labākais veids, kā to izdarīt noteikti bija ar sātīgu cūkgaļas cepeti, ko klāj bagātīga sarkanvīna mērce.

Sarkanvīna un labāko cūkgaļas griezumu apvienojums, papildinājumā ar retām garšvielām, piemēram, koriandrs un ķimenes - to padarīja par izteikti dārgu ēdienu.

Lēni gatavotu cūkgaļas cepeti papildināja mērce, kura sastāvēja no īpaši izmeklēta sarkanvīna, maltiem pipariem, ķiplokiem, koriandra, ķimenēm un sāls.