Ieskaties!!!

Mēs, kas ikdienā spēlējam spēles, zinām, ka tīra grafiskā veiktspēja noteikti nav vienīgais, uz ko būtu jāskatas spēlēs, taču tā noteikti ir viena no acīm redzamākajām. Lēciens vizuālajā kvalitātē, kurš ir piedzīvots kopš pirmajām videospēlēm pagājušajā gadsimtā, ir prātam neaptverams - no pāris abstraktiem pikseļiem esam tikuši līdz video, kurus mierīgi varētu sajaukt ar realitāti. Tādēļ apcerēšu spēles, kuras man likās kā vislielākie grafiskie lēcieni manā pieredzē. Ar to tiešā tekstā gribu pateikt, ka šī liste noteikti nebūs objektīva, tādēļ nevajag agresēt mūs komentāros, rakstot “Kā šādā listē var neiekļaut X un Y, autors laikam visu mūžu spēlē uz kartupeļa utt.” Protams, priecāsimies, ja komentāros civilizēti padalīsies ar savu viedokli!

Unreal Tournament
Dzinējs: Unreal 1
Gads: 1999

Mazam un naivam prātam, kurš pirms UT bija spēlējis tikai Doom 2, Duke Nukem 3D u.tml. spēles ar to plakanajiem pretiniekiem un vienkāršo līmeņu uzbūvi, jebkura 3D spēle būtu iznesusi visas smadzenes, taču UT ar saviem fenomenālajiem, kreatīvajiem līmeņiem bija kaut kas īpašs - savam laikam spēle izskatījās fantastiski pat uz vājām ierīcēm. Protams, spēlējot to šodien, acīs krīt daudzie knifi, kurus izstrādātāji lietoja, lai panāktu atmosfērīga apgaismojuma un plašuma ilūziju, taču pat šodien spēle izskatās kā retro, nevis vienkārši neglīta. Ne velti tieši uz ikoniskā Unreal dzinēja pirmās interācijas darbojas tādas klasikas, kā Deus Ex un pirmais Unreal (tas, kas lineārais FPS, nevis turnīrs).

Doom 3
Dzinējs: id Tech 4
Gads: 2004

Doom ir viena no franšīzēm, kas revolucionēja FPS vairākas reizes - pirmkārt, tā padarīja FPS par populāru žanru, otrkārt, katra tās versija izdarīja kaut ko jaunu. Doom 3 gadījumā, tā izskatījās vienkārši fenomenāli savam laikam - ēnas uz briesmoņu modeļiem bija fenomenālas, kā arī spēles atmosfēra, par spīti lāgā nekādam gameplay - fantastiska. Pat palaižot mūsdienās, spēle liek sajust briesmas un klaustrofobiju, kura burtiski tek no ekrāna, pat ja varoņu galvām brīžam šķietami poligonus var saskaitīt uz viens rokas pirkstiem. Pie šī punkta shoutout F.E.A.R, kas iznāca nākošajā gadā un bija cita veida vizuāls un spēlējamības meistardarbs.

Crysis
Dzinējs: CryEngine 2
Gads: 2007

Ja runājam par grafikām, tad, kā lai izlaiž oriģinālo Crysis - spēli, kurai iznākot teju neviens dators nebija spējīgs palaist uz maksimālajām grafikām. Par spīti tam, ka tā piedāvāja plašu smilšu kasti, kurā spēlētājiem izpausties ar dažādām superkareivja spējām, brīžam tā likās vairāk kā tehniskais demo, par katru cenu cenšoties parādīt, cik vizuāli iespaidīga tā ir. Diemžēl pasaules dizains, stāsts un citi aspekti nespēja turēt līdzi grafikām, līdz ar to tā ilgtermiņā ir palikusi daudzu atmiņās kā “tā smukā spēle”, taču nekas leģendārs. Kārtējais pieradījums tam, ka skaistums bez substances nav nekas īpašs.

Assassins Creed: Unity
Dzinējs: AnvilNext 2.0
Gads: 2014

Šis pienesums sarakstam noteikti radīs visvairāk jautājumus, jo AC:Unity iznāca tādā tehniskajā stāvoklī, ko mūsdienās dēvē par Cyberpunk 2077 - ar nelietojamu kadru skaitu sekundē, varoņu sejām, kuras neielādējās un daudzām citām neskaitāmām problēmām. Pats spēli spēlēju krietni pēc tās iznākšanas, un tagad, kad ir novērstas visas tās tehniskās problēmas, fakts, ka tā tika izmesta pa durvīm nepabeigtā stāvoklī, paliek vēl skumjāks, jo tā savā labākajā formā ir viena no labākajām visā sērijā - labākais parkūrs, izaicinošas cīņas, vairāki veidi, kā sasniegt mērķi… Taču šajā listē galvenais bija grafikas un tās Unity ir tik labas, ka spēle mierīgi varētu iznākt šodien - 8 gadus vēlāk un joprojām nebūtu par ko sūdzēties - lieliskas detaļas, apgaismojums, reālistiskas iekštelpas un ar NPC pārbāztas ielas, netīri pagalmi un vārtrūmes, kuras tikai ieraugot vien gribas aizspiest degunu. Žēl, ka spēlei ir pavisam cits mantojums, kuras tās izstrādātāji noteikti nebija pelnījuši, jo šādas problēmas vienmēr tiek savārītas biznesa lēmumu līmenī.

Red Dead Redemption 2
Dzinējs: RAGE
Gads: 2018

Bija divi apsekti, kuros RDR2 ir mana mīļākā spēle - pirmkārt, stāsts ir fenomenāls un viennozīmīgi izliek lielāko daļu vesternu un spēļu, kuras esmu spēlējis, tēlos, prezentācijā, dziļumā, tēmās, mūzikā. Otrkārt, spēle iznāca pavisam neilgi pirms jaunās konsoļu paaudzes un man joprojām nav skaidrs, kā tā varēja izskatīties tik lieliski uz veciem dzelžiem. Katra tekstūra - ideāla, animācijas - reālistiskas, priekšmeti un vide - tik detaļām bagāta, ka gribas pieskarties. Darvas pilienu medus mucai piepilināja šausmu stāsti par to, kā bija jāciešs izstrādātājiem, veidojot spēli, pakļaut sevi - crunch - neadekvātām darba stundām bez brīvdienām. Bet tāda laikam ir maksa par zirga sēklinieku reālistisku saraušanos aukstā klimatā, uz tava TV ekrāna. Galveno varoni vadīt bija grūtāk kā kosmosa kuģi, kā arī spēlē, kuras fokuss ir noziegumi, izdarīt noziegumus, ārpus galvenajām stāsta misijām, bija teju bezjēdzīgi. Bet tā mūzika un tie sēklinieki…

Cyberpunk 2077
Dzinējs: Red Engine 2
Gads: 2020

Šīs bēdīgi slavēnās spēles izstrādātāji nokoda vairāk, kā spēja sakošļāt - pirms tās iznākšanas tika vīti veseli eposi par to, ko tik mēs spēlē nevarēsim izdarīt, cik daudz iespēju mums būs - interaktīvas reklāmas, bandu kari, pilnīga izvēles brīvība stāstā, skriešana pa sienām, vairāki dzīvokļi galvenajam varonim… Rezultātā iznākusī spēle aplauzās teju visā, ko solīja, izņemot to, ka uz PC tā izskatās vienkārši fenomenāli - sākot no ray-traced apgaismojuma, beidzot ar neatkārtojamām detaļām spēles pasaulē. Neskaitot šķietami pārāk mazo kājām gājēju skaitu, Night City izskatījās pēc antiutopiskas megapoles, ar netīrām ielām un košiem, bet izmisušiem iedzīvotājiem. Pie lielas daļas spēles klapatu bija vainojams tieši pašu izstrādātāju un izdevēju radītais Red Engine 2, kurš, lai gan izskatās lieliski, cīnas ar visvienkāršakajām, populārākajām open-world klišejām - reālistisku satiksmi, normālu NPC uzvedību, interaktivitāti. Ne velti nākošā Witcher daļa tiek taisīta uz Unreal engine 5, kas, vadoties pēc pieejamajiem demo, ieliek vārdu "reālistisks" vārdu savienojumā “foto-reālistisks”. Cerams, ka plašākais rīku skaits ļaus izstrādātājiem fokusēties uz pašu spēli, tā vietā, lai iemācītu zirgam braukt ar trīsriteni

Video: 

Aplūkojot šo listi, kopumā nākas secināt, ka izcilas grafikas nekad negarantēs lielisku spēli, gluži pretēji, mēs varam uzburt reālistiskuma un ticamības ilūziju, kura var sabrukt, ja tai mēģinām pieskarties. Tanī pašā laikā mēs esam vizuālas būtnes un lieliskas grafikas vienmēr ir viens no svarīgākajiem, vienkāršāk novertājamajiem spēles aspektiem. Un mēs garantējam, ka visas rakstā minētās spēles darbosies lieliski uz Capital NEO X Gaming datoriem, kuri atbalsta arī šī raksta tapšanu!