Likmes ir augstas!
Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāju, tā saukto indiāņu, azartspēļu uzņēmumi pieder federāli atzītām indiāņu cilšu valdībām un darbojas rezervātos vai citās cilšu zemēs. Indiāņu gemblings sevī ietver virkni biznesa operāciju, sākot ar spēļu automātu piepildītām kazino telpām, turpinot ar Lasvegasas stila azartspēlēm, un beidzot ar pieticīgākām vietām, kas piedāvā tādas spēles kā bingo, loterijas un video pokeru.
Tā kā ASV likumi atzīst noteiktas cilšu suverenitātes un pašpārvaldes formas, pamatiedzīvotājiem piederošie kazino bauda zināmu imunitāti pret atsevišķu štatu tiešo regulējumu. Tomēr cilšu spēļu operācijām jāatbilst 1988. gadā izveidotajai indiāņu azartspēļu regulai un citiem federālajiem likumiem. Par to, kas un kā – turpinājumā!
- Ieskats vēsturē
Pirmo indiāņu kazino (Floridā) uzcēla Seminolu cilts, kas 1979. gadā atvēra veiksmīgu bingo salonu. Citas ASV pamatiedzīvotāju tautas mudīgi sekoja šim piemēram, un līdz 2000. gadam, vairāk nekā 150 ciltis, 24 štatos, bija atvērušas pašas savus azarstpēļu iestādījumus.
Jaunā milēniuma pirmajos gados bija vērojama strauja izaugsme - ieņēmumi sasniedza vairāk nekā 22 miljardus ASV dolāru, indiāņu geiminga industrijai veidojot aptuveni 25% no visiem likumīgajiem azartspēļu ieņēmumiem Amerikā.
Kopumā, šis temats bijis politisko strīdu centrā kopš 70-to gadu beigām. Pārsvarā debates risinājušās ap to vai cilšu unikālais juridiskais statuss, kas dod tām privilēģiju vadīt šādus uzņēmumus, būtu jāsaglabā vai jāpārtrauc.
- Indiāņiem savi likumi
Atšķirībā no ne-indiāņiem, saskaņā ar likumu, cilšu kazinčikiem jāiemaksā daļa no saviem gada ieņēmumiem valsts kontrolētos uzticības, jeb trasta fondos. Pēc tam šie līdzekļi tiek sadalīti vietējām kopienām, lai kompensētu dažnedažādas izmaksas. Dažkārt šie līdzekļi tiek izplatīti arī kā palīdzība ciltīm, kuras ar “kazino būšanu” nenodarbojas.
Indiāņu gemblinga labklājība lielā mērā atkarīga no lokācijas – tās ciltis, kas atrodas tuvu lielpilsētām, var kļūt ļoti veiksmīgas, savukārt, attālos apgabalos ir tendence gūt krietni mazāku peļņu. Tādēļ dažu cilšu ievērojamos panākumus nevar attiecināt uz visiem kazino, visos rezervātos.
- Cilšu suverenitāte
Indiāņu cilšu neparasto juridisko statusu noteikusi ASV Augstākā tiesa. Šajā lēmumā tiesa definējusi ciltis kā “iekšzemes suverēnās nācijas”, kas nozīmē, ka to turpmākā politiskā dzīvotspēja pēc būtības atkarīga no federālās valdības. Šī lēmuma rezultātā lielāko daļu politikas jautājumu, kas saistīti ar Amerikas pamatiedzīvotāju teju visiem dzīves aspektiem, pārrauga federālais birojs un federālā tiesu sistēma.
Vissvarīgākais spēļu kontekstā ir tas, ka ASV valdība, saglabājot galīgo kontroli pār cilšu “lietām”, deleģējusi štatu valdībām iespēju vienoties par līgumiem ar ciltīm, kuras vēlas izveidot kazino. Šie līgumi ļauj štatiem iegūt daļu no kopējās kazino peļņas, kas var būt no 10% – 25%.
Nevienu droši vien nepārsteigs fakts, ka daudzu šādu līgumu apspriešana, bijusi gana saspringta, ciltīm iebilstot pret to, ka štati šos kazino, viņuprāt, uzskata par “bezmaksas” ieņēmumu avotu, ar ko kompensēt budžeta deficītu.
Lai gan ASV pamatiedzīvotāju tautas, federālajos cīniņos, lielākoties, zaudējušas, indiāņu azartspēles ir viena no jomām, kurā tiesu sistēma parasti ciltis ir atbalstījusi. Tie, kas indiāņu tiesības aizstāv, uzsver, ka spēļu radītā peļņa, pirmo reizi kopš kolonizācijas, ļāvusi dažām vietējām kopienām kļūt ekonomiski neatkarīgām un tādējādi spert pozitīvus soļus kopienas veidošanas un politiskās pašnoteikšanās virzienā.
NOBEIGUMĀ
Neatkarīgi no katra indivīda perspektīvas, ir skaidrs, ka indiāņu gemblinga industrija mainījusi gan šo ļaužu publisko tēlu, gan priekšstatu par sevi. Līdzdalība azartspēlēs un citās korporatīvā kapitālisma formās, dažām indiāņu ciltīm ļāvusi izjust tādu politisko, tiesisko un ekonomisko spēku, kāds tas nav bijis kopš koloniālā perioda.
