IESKATIES!

Mīli tās vai ienīsti - snaiperšautenēm vienmēr ir bijusi īpaša vieta spēles. Neskatoties uz acīmredzamajiem taktiskajiem ieguvumiem, no šī ieroča jebkurā cīņas laukā, snaiperšautenes vienmēr spēlētājiem ir asociējušās ar augstu nepieciešamo prasmju līmeni un kontroles sajūtu pār saviem pretiniekiem, līdz ar to neizbēgami, ar laiku parādījās spēļu režīmi, spēļu varoņi, arkādes un veselas spēles, kuras koncentrējās tieši uz šo šaušanas aspektu.

No nesenākajām spēlēm kā piemērus noteikti varam minēt Sniper: Ghost Warrior un Sniper Elite spēļu sērijas. Uzmetot aci kopējiem kritiķu vērtējumiem, neviena no šīm sērijām nav bijusi kritiķu mīlule. Viens no galvenajiem iemesliem - ne aiz vienas no franšīzēm nestāv liela, AAA spēļu studija, taču par spīti tam šim subžandram noteikti ir tirgus. Taču šoreiz mums ir iespēja uzgriezt spēli, kura tiešām spēj to pacelt jaunā līmenī - Sniper Elite 5.

Mērķēšanas HUD - uz šo nāksies skatīties ļoti daudz.

Par ko ir spēle?

Spēle ir par nacistu šaušanu episkos veidos ar lielkalibra ieročiem. Es, protams, varētu sākt pārstāstīt galvenos stāsta punktus par gatavošanos D-dienai, jaunu nacistu slepeno ieroci, kurš varētu izmainīt kara gaitu un galveno varoni Karl Fairburne, kurš ir no-nonsense one man army tough military guy, kurš periodiski pie sevis rūc tekstus no sērijas “Nazi scum!”, atelpas brīžos starp lavīšanos un svina injecēšanu savos pretiniekos, taču tas galīgi nav svarīgi - spēles pasaule un gameplay ir šīs spēles galvenās zvaigznes.

Visās misijās Tu esi dziļi aiz ienaidnieku mugurām pret milzīgu pārspēku, tavā priekšā ir milzīgas teritorijas no pasakainās Francijas, kurās Tev ir jāsasniedz Tavi mērķi un Tavi vienīgie sabiedrotie ir garā zāle, aizsegi, tavs aprīkojums, troksņi apkārtējā vidē, tavi ieroči un protams - tava uzticamā snaiperšautene. Tu metodiski tuvojies saviem mērķiem, ar binokli pētot ceļu priekšu un īpašu uzmanību pievēršot celtnēm un citiem paaugstinājumiem, kas var Tev kalpot par snaiperligzdām, no kurām piekopt savu arodu, lai izretinātu opozīciju tajā virzienā, kurā plānots doties. Tam seko piesardzīga lavīšanās no aizsega uz aizsegu, periodiska klusinātās pistoles pielietošana un duncis dažu nacistu mugurās, līdz beigās tiec pamanīts, un Tev ir jāpielieto viss savs aresnāls un vide ap Tevi, lai izstrēbtu putru, kurā es iekūlies. Tieši par to ir Sniper Elite 5.

Kā Tev patīk nāvējošākas paslēpes?

Kā tā spēlējas?

Savā būtībā spēle spēlējas kā standarta 3 personas šūteris - Tu vari lavīties, lekt pāri šķēršļiem, izmantot aizsegus, kā arī šaut no pirmās trešās personas - visas šīs darbības, dažas neveiklākas animācijas atskaitot, strādā pieklājīgi, bet arī ne ar ko īpašu neizceļas. Ja runa ir par snaiperšauteņu izmantošanu, sākas pavisam cits stāsts - ir jādomā par izmantoto munīciju, gravitācijas iespaidu uz ložu trajektorijām apkārtējās vides trokšņiem (lielgabala šāviens var padarīt tavu šāvienu nedzirdamu). Šie elementi var mainīties atkarībā no izvēlētā grūtības līmeņa. Šīs mehānikas strādā lieliski un uzticami, un tiešām nav svarīgi, cik reālistiska ir spēle - tieši šādi es savā galvā iztēlojos būšanu par snaiperi.

Kas spēli padara no labas par lielisku, ir plašās kartes, kas ļauj pieiet risinājumiem patiešām radoši. Līmeņu dizains ir lielisks - kartes ir pietiekoši atvērtas, lai mēs mērķim varētu pieiet pa savam, taču tanī pašā laikā ir pietiekoši strukturētas, lai kaujas paliktu atmiņā un būtu unikālas. Lielākajai daļai pretinieku vari vienkārši palavīties garām, vari uzsākt apšaudi no distances, lai ievilinātu pretiniekus lamatās, vari pati mesties tiešā uzbrukumā tuvcīņā, spēle Tevi neapturēs un nesodīs, ja varēsi tikt galā ar grūtībām, kuras butiski lidos tavā virzienā.

Ja izvēlēsies spēlēt spēli lēnām un metodiski, tā būs daudz garāka, kā arī augstākos grūtības līmeņos ātri var iekulties šaurās bezizejās, jo pretinieki ir pietiekoši gudri, meklē spēlētāju agresīvi, šauj precīzi un novējoši. Viena no, manā izpratnē, patīkamajām lietām ir tā, ka spēle, mainoties grūtības līmenim teju vai maina žanru - nometot grūtības līmeņus uz vienu no zemākajiem, to mierīgi var spēlēt kā action spēli, agresīvi pārvietojoties pa pretinieku pozīcijām, dalot svinu pa labi un kreisi, taču grūtākajās pakāpēs plānošana un izpildījums ir vitāli svarīgi priekšnosacījumi panākumiem. Tad pat Tava varoņa sirdspukstu skaits sekundē var kļūt par dzīvības un nāves jautājumu - ar trīcošām rokām nav šaušana! Galvenais - ja nomiri, tas nav kaut kādu apsurdu iemeslu dēļ - Tu vienmēr skaidri vari saprast, kur tieši Tev sanāca kļūdīties. Pretenzijas man ir tiesa gan tikai pret spēles autosave funkciju, kura strādā kā pašai patīk, un vienreiz pēc kontroļu sajaukšanas, es nonācu situācijā, no kuras bez masīvas, asiņainas un liekas apšaudes es nekādīgi nespēju izkļūt.

Aiziešana no dzīves ir skaistāka ar chateaux fonā

Kā spēlējas ar citiem?

Spēlei, protams, ir daudzspēlētāju režīms, taču te nav nekas īpašs - ir pieejami gan free for all, gan TDM režīmi, kā arī cita MP klasika, taču Snipers Elite maģija slēpjas tajā faktā, ka Tu ar savām prasmēm un aprīkojumu esi īpašs asimetriskā situācijā - ieliekam Tevi vienā katlā ar citiem splētājiem, un tikt nošautam no otras kartas gala pēc katra spawn nav jautri, jo cīņām trūkst kampaņas metodiskuma un spējas ieiet apšaudē pašam uz saviem noteikumiem.

Ir vēl arī standarta horde mode, kas ir gana jautra, taču parunāsim dziļāk par labākajiem daudzspēlētāju režīma apsektiem - CO-OP un Nazi Invasion. Jebkura spēle ir labāka ar draugu un Snipers Elite 5 to tikai pierāda, jo sajūta koordinējot uzbrukumus ar citu spēlētāju ir lieliska, un tādi brīži, kad esi iedzīts stūrī, pārlādējot ieroci un esot uz kāda nacista grauda, un viņa galva pēksņi ekslodē no Tava partnera veiksmīgi mērķētas lodes, ir fenomenāli. Diezgan basic, bet funkcionāla ping sistēma ļauj atzīmēt uzmanības vērtas lietas kartē, kas vienmēr ir jauki, un nespēlējot kā sesijas hostam Tev tiek piešķirts cits avatars ar savu unikālu izskatu, balsi un reakcijām, kas liek spēlei neizskatīties lētai. Pieslēgšanās ir ātra un operatīva, kā arī vari spēlēt visās kartēs, pat ja neesi tās izgājis kampaņā. 

Reizēm stils ir svarīgāks par kamuflāžu savai pistolei.

Un visbeidzot parunāsim par ķirsīti uz tortes - nazi invasion. Ja nejūties gana izaicināts, tad vari ieslēgt iespēju citiem spēlētājiem iebrukt tavā kampaņā un mēģināt Tevi novākt. Spēlētājs parādīsies tavā kampaņas kartē kā nacistu snaiperis, un pēc noteikta laika varēs izmantot zvanu izlūkaviācijai, lai noteiktu Tavu atrašanās vietu, kā arī, ja sāksi apšaudi ar NPC, notiks tieši tas pats. Tanī brīdī abām pusēm paveras ļoti daudz iespējas - Tu vari nocietināties kādā kartes punktā un gaidīt, kad pretinieks pie Tevis ieradīsies vai arī gluži pretēji - sāk agresīvi pārvietoties, tādējādi noturot pretinieku vienu soli aiz sevis.

Nacistu snaipera lomā esošais var paredzēt Tavas darbības kartē un pārsteigt Tevi nesagatavotu vai arī var doties uz kādu no taviem uzdevumu izpildes punktiem, lai spēlētu no aizsardzības pozīcijām. Konfrontācijas tipiski beidzas ātri un negaidīti, taču nenoliegšu - sajūta, ka tiec aktīvi medīts vai arī tas, ka redzi savas puses kareivjus krītam pa labi un pa kreisi, nāk par labu adrenalīna izstrādei. Kopumā - ņemot vērā to, ka spēlei jau tā ir ļoti augsts replay value, multiplayer iespējas vēl tikai palielinās šīs spēles mūžu Tavā cietajā diskā.

Tie rīti, kad Tev pietrūkst Wolfenstein

Kā tas viss skan un izskatās?

Īsā atbilde ir - lieliski! Gan no tehniskā aspekta, gan stabilitātes, gan mākslinieciskā virziena viss ir lieliski - spēle darbojas stabili, izskatās skaisti gan tālumā, gan tuvumā, objekti ir redzami no liela attāluma, kas šajā spēlē ir vitāli svarīgi. Tēlu animācijām varbūt pietrūkst AAA līmeņa detaļu, taču to atsver tas, cik lieliski spēle izskatas darbībā, it īpaši, kad ieslēdzas tā sauktā  bullet cam, kad tiek izpildīts precīzs šāviens no lielas distances, kamera seko lodei visā tās lidojumā, kas rezultējas ar detalizētu animāciju, kurā lode izdara vērā ņemamus bojājumus nacistu nierēm, aknām, acāboliem, plaušām un… sēkliniekiem.

Šie kadri būtu savā vietā arī Mortal Kombat spēles, taču tie spēles kontekstā atgādina, ka Tu nešauj ar bumbiņpistoli un to, cik bīstams esi, kad strādā efektīvi. Pašas lokācijas arī lieliski noķer Francijas essenci un veido lielisku kontrastu visu vardarbību, kuru spēlētājs īsteno spēles laikā. Spēles mūzika gan ir tikpat aizmirstama kā galvenā varoņa - B.J. Blazkowicz no Ali Express balss, taču skaņu noformējums kopumā ir lielisks, un pats galvenais - funkcionāls, ļaujot skaidri saprast no kuras puses uz Tevi tiek izdarīti šāvieni.

Pret šo saules krēms nepalalīdzēs

Gala pārdomas pie pārlādes

Snipers Elite 5 ir ļoti labs produkts - pabeigts, noslīpēts un pats galvenais - tas izturas pret saviem spēlētājiem kā pret pieaugušajiem, pieņemot, ka tie spēj domāt kā racionālas un loģiskas būtnes. Plašās kartes, daudzie mērķi un dažādie gameplay stili noteikt piešķir spēlei pārspēlējamību, kā arī mutliplayer spēj sagādāt patiešām unikālu pievienoto vērtību. 

Spēles tehniskais izpildījums liks vairumam AAA izstrādātāju kaunēties, jo, kāds pārsteigums  - arī mūsdienās var izlaist pabeigtus un kompetentus produktus. Un, piedevām, ja esi Xbox lietotājs ar Game Pass - spēli varēsi spēlēt bez papildus maksas, lai gan šis ir viens no gadījumiem kad 60 EUR nebūtu zemē mesti, nopērkot spēli pat negaidot atlaides. Tā ir pieejama uz PS4, PS5, Xbox One un Xbox Series X/S konsolēm, kā arī uz adekvātiem gaming PCs.  Lai izbaudītu spēli visā tās godībā, apsver iegādāties sev Capital Neo Gaming datorus.

Veridikts: Snipers Elite spēļu sērijas kulminācija & un must buy visiem trešās personas šaujspēļu un stealth žanra faniem.