Sāc šodien!

Grāmatas – spilvens, kur iegremdēt noraudātu seju, lietavām pielietās novembra dienās. Siltuma stars, aukstās un vēlīnās janvāra nakts stundās. C vitamīna deva “sēžot uz slimības lapas”, kad aprīlis izspēlē savus jokus, vai vienkārši bezrūpīgas laiskošanās kompanjons terasē, karstos jūlija rītos, slēpjoties no tuvojošās svelmes. Tās vienmēr ir mums blakus, rokas stiepiena attālumā, pat ja tas nozīmētu 3 tramvaja pieturas līdz tuvākajai bibliotēkai. Lai vai kāda būtu motivācija un iemesls paņemt rokās grāmatu, skaidrs ir viens – tas ir lielisks laika kavēklis ar pievienoto vērtību. Tamdēļ aicinu ielūkoties 10 grāmatās, ko noteikti vērts izlasīt.

1. “Lolita” /Vladimirs Nabokovs/

Diez vai krievu izcelsmes amerikāņu rakstnieks Vladimirs Nabokovs varēja paredzēt, ka šis kontroversiālais un skandalozais darbs viņam atnesīs vispasaules slavu un atzinību, kļūstot par absolūtu bestselleru. Kāpēc skandalozs? Īsumā, grāmata ir par pusaugu meiteni, kurai izveidojušās attiecības ar vecāku vīrieti. Yikes!

Par spīti tam, romāns atstājis neizdzēšamas pēdas literatūras fanu sirdīs, ierindojoties vairākos nozīmīgos 20. gadsimta topos, piedzīvojot pat divas ekranizācijas. Arī 21. gadsimtā, Lolitas tēls nav pametis ļaužu prātus. Franču popzvaigznes Alizée, Krievijas estrādes dīvas Maksim, kā arī austrāļu poppanka dueta The Veronicas hiti ir tikai daži no spilgtākajiem piemēriem, kas apliecina Lolitas klātesamību arī mūslaiku popkultūrā.

2. “Aizliegtā vēsture” /Dž. Duglass Kenjons/

Kurš gan no mums nav kādreiz aizdomājies, piemēram, par…hmm... Atlantīdu? Labi, droši vien lielākajai daļai šīs planētas iedzīvotāju temats par, iespējams, sen nogrimušu salu un tās augsti attīstīto civilizāciju nav prioritāšu augšgalā, tomēr ikviens no mums vismaz reizi par to ir dzirdējis.

Jokus metot pie malas, “Aizliegtā vesture” neaprobežojas ar jautājumiem par seniem mītiem vien. Tajā tiek apskatīts zinātnieku, arheologu un vēsturnieku viedoklis par aizvēsturiskiem notikumiem, kas vietām būtiski atšķiras no tā, ko dzirdējām vēl skolas solā sēžot. Par to, vai šajā grāmatā aprakstītais ir zinātniskā fantastika, pasakas, vai patiesība, lai spriež lasītājs. Katrā gadījumā, vienaldzīgo nebūs!

3. “Saule. Mārtiņš. Daugava” /Mārtiņš Brauns/

Kas gan būtu grāmatu apskats, bez vienas kārtīgas biogrāfijas? Turklāt, bez pašmāju grāmatas, par pašmāju dižgaru. Diemžēl, par Mārtiņu Braunu, nu jau jāraksta pagātnes formā. Bet tāds ir mūžības ritējums… Tātad, par grāmatu. Šis ir aizraujošs stāsts par komponista jaunības dienām un nedienām, rokmūziku ar visām tai piederošajām blakusparādībām. Par mīlestību un  nesenajiem, taču, par laimi, atmiņās palikušajiem, padomju laikiem, un to attieksmi pret jauniem un talantīgiem cilvēkiem ar brīvības garšu uz mēles.

Pats Brauns teicis tā: “Nezinu, kas no manas mūzikas skanēs pēc manis. Varbūt kaut kas kādu laiku skanēs, bet domāju, ka tādu mūžības gabalu man nav.”

Šeit nu gribētos teikt – Jūs, Meistar, esat kļūdījies. Skan, un skanēs!

4. “Cāļa zupa dvēselei” /Eimija Ņūmarka/

Kāds smīkņājot padomās, ko gan šī klišejiskā, vientuļo mājsaimnieču grāmata dara šajā sarakstā? Es pateikšu ko. Pirmkārt, vientuļās mājsaimnieces  vislabāk zina drēbi. Otrkārt, šī grāmata te snauž diendusu un nemaz nedomā pamosties, un kaut kur doties projām – kāpēc? Te nāk lielais JO. Jo ikkatrs no mums, neatkarīgi no tā vai esi vientuļš, vai nē, bagāts vai nabags, un tā uzskaitīt varētu mūžīgi, kurš, kad un kādēļ, ir saskāries ar dzīves grūtībām.

Tāda jau tā dzīve ir. Bet, ko darām, ja draugam vai tuviniekam paslīd kāja? Pareizi. Ja esam patiešām labi draugi, tad sniedzam roku un neļaujam nokrist. Un tikai tad, smaidam uzplaukstot, ļaujam rotaļīgi pacelties vidējam pirkstam. Šī grāmata tad, lai arī kalpo kā lielisks atgādinājums un iedrošinājums nepadoties dzīves visgrūtākajos brīžos.

P.S. Vientuļās mājsaimnieces – jūs esat labākās!

5. “Pollianna” /Eleonora H. Portere/

Vikipēdija teiks, ka romāns tiek uzskatīts par bērnu literatūras klasiku, bet es atļaušos būt skaļš un teikšu, ka tam būtu jābūt arī katra pieauguša cilvēka grāmatplaukta klasikai.

Skaists, aizkustinošs stāsts caur bērna prizmu, ļaus pārvērtēt veidu, kā mēs, lielie un mazie, skatāmies uz lietām un apkārt notiekošo.

Galvenais, ko gribētos no grāmatas izvilkt, ir mazās Polliannas vēlme un māka uz visu raudzīties no gaišās puses, ko autores iztēles auglis sauc par “priecāšanās spēli”. Gribētos pašu dzīvi dēvēt par šīs spēles sinonīmu, ne tā?

6. “Rīga – Pekina” /Ilona Balode/

Ja parādās vēlme palasīt par diviem trakulīgiem latviešiem, kas, kaut kur tālu no dzimtenes, emociju uzplūdā sadedzina Latvijas Republikai piederošās pases, tad lūgtum! Šī grāmata pārsteidzoši ātri un bez atkāpšanās ceļa ievelk lasītāju savās skavās. Visvairāk simpatizē autores atklātība par lietām, kuras citi noklusētu vai pieminētu nelabprāt.

Piedzīvojumu pilnais un dzīvelīgais stāsts par diviem pašmāju māksliniekiem, kas reiz nolēma stopēt un doties plašajā pasaulē (nu, gluži kā Sprīdītis, tikai bez burvju ieročiem) neļaus iemigt, turot grāmatu rokās kā Nintendo spēļu konsoli.

Par žāvāšanos var aizmirst!

7. “Reinkarnācija. Edgara Keisija stāsts.” /Džīna Serminera/

Cik daudzi no mums spēj nonākt transa stāvoklī un pastāstīt blakus esošajam cilvēkiem par viņu garīgajām un fiziskajām kaitēm? Edgara Keisija laikabiedri apgalvo, ka viņš to spējis, turklāt, ar tikpat kā nevainojamu precizitāti. Grāmatā apkopotas neskaitāmas cilvēku liecības par Keisija brīnumainajām spējām, ielūkoties iepriekšējo dzīvju pieredzējumos, kā arī šķietami tumšākajos dvēseles nostūros un… orgānos.

Interesantākais ir tas, ka pats Keisijs, ārpus transa stāvokļa, neko no saviem izteikumiem nav spējis atcerēties. Jāatzīmē, ka arī medicīnisku zināšanu, ārpus šī stāvokļa, viņam nav bijis, lai gan medicīnas ekspertus un autoritātes viņš ir pārsteidzis un pat iemantojis iesauku “Virdžīnijbīčas brīnumdaris”. Mistika, vēl līdz galam neizpētīts zinātnes aspekts vai nekas cits kā vienkārši tenkas? Tas, kārtējoreiz, lasītājiem būs jāatšķetina pašiem.

8. “Zinātne un Akašas lauks.” /Ervins Lāslo/

Reizēm ir visai svētīgi un pat amizanti atskārst veco, labo “Jo vairāk es saprotu, jo mazāk es saprotu”, gluži kā no sērijas, “jo vairāk siera, jo mazāk siera”. Varbūt, kāds uzraus uzaci un nodomās, kas nupat tika pateikts šajās rindās? Jā, šķietami līdzīgas sajūtas var pārņemt lapojot šo grāmatu, ja vien kvantu fizika nav jūsu lauciņš un ikdienas nodarbošanās.

Tas, ka vienu rindkopu var nākties pārlasīt 10 (kā minimums) reižu, vēl nav rādītājs, ka rokās nonākušais materiāls ir vienkāršam, lauku vai pilsētas cilvēkam garlaicīgs. Plāna grāmata ar visnotaļ biezām atziņām par kvantu fizikas pētījumiem.

9. “Karjera un sekss” /Santa Ķempele/

Ja nosaukums jau pats par sevi  nepiesaistīja uzmanību, tad košais, jāņogu sarkanā krāsā tērptais, grāmatas vāks izcelsies starp pārējiem intelektuālajiem laika zagļiem grāmatnīcu plauktos.

Atveram vaļā, un ko redzam? Ahā, grāmata sievietēm. Par ko? Izrādās, grāmatā aplūkotās tēmas nudien aizved daudz tālāk un dziļāk, nekā iesākumā varētu šķist. Šis pašmāju rakstnieces darbs, vairāk vai mazāk, aizskars katras sievietes sirds nostūrus, un ir kā informatīva, tā izklaidējoša lasāmviela. Noderēs katram vīrietim.

10. “Īsta vīrieša ceļš” /Deivids Deida/

Te nu tas ir, kungi. Un nevajag pat lukturi, lai izgaismotu ceļu, ko autors skaidrā un visiem saprotamā valodā aprakstījis par vīrišķās būtības pamatprincipiem.

Kā jau jebkam šajā pasaulē, arī šeit aprakstītajam var piekrist vai nepiekrist, taču autors uzrunājot spalvainākā dzimuma pārstāvjus ir bijis īpaši tolerants, tajā pašā laikā tiešs un pat mazliet skarbs. Labs mikslis. Bet tas jau pieder pie lietas. Noderēs katrai sievietei.