Ja nu esi palaidis garām šīs filmas, skaties jau šovakar!
Ziema vēl nav galā, tātad filmu vakari ar tējas krūzi turpinās. Šoreiz ieskatīsimies kino klasikās, iespējams, par lielāko daļu noteikti, ka būs dzirdēts, taču ir arī pāris pārsteigumi. Filmas, kas iemantojušas kulta statusu kino kritiķu, bet ne publikas acīs. Kā reiz teikuši praktiski visi režisori pasaules vēsturē – lai rastos gaume, ir jāskatās visas filmas. Labas, sliktas, nav nozīmes. Galvenais, lai to var saukt par filmu.
Devil’s Advocate
Viens no daudzsološākajiem advokātiem visā valstī, vēl nav zaudējis nevienā tiesas prāvā, tāpēc viņu uzaicina strādāt labākajā apsūdzēto aizstāvības advokātu birojā, Ņujorkā. Viņš iepazīstas ar šī biroja vadītāju, kurš ātri vien kļūst arī par viņa mentoru. Tomēr neilgi pēc jaunā advokāta un viņa sievas ierašanās, ar abiem sāk notikt virkne dīvainu atgadījumu. Kamēr Keanu Reaves atveidotais tēls kļūst par advokātu pasaules Floyd Mayweather, tikmēr viņa sieva sāk jukt prātā.
Fight Club
Vidusmēra vīrietim sāk apnikt dzīve, tāpēc viņš izdomā tai piešķirt nedaudz asumiņa, pievienojoties kāda netīši satikta kunga īpašajam klubiņam. Tur satiekās visi tie, kam pa dienu sakrājies pietiekoši daudz visa kā, lai vakarā iesmērētu kādam ar dūri starp acīm. Tā šķiet kā perfektā brīvdienu aktivitāte, taču viss nav gluži tā, kā izskatās sākotnēji. Lai nu kā arī būtu, es jau tāpat esmu pateicis pārlieku daudz, jo pirmais cīņu kluba noteikums – Nekad nerunāt par cīņu klubu!
The Intouchables
Aizgājušās desmitgades slavenākais franču kino meistardarbs, man tā šķiet. Kad filma iznāca 2011. gadā, tā sasniedza visu pasauli, neraugoties uz to, ka tā ir franču valodā. Protams, var jau skatīties ar pāri ierunātām balsīm, tomēr tas maina pārlieku daudz. Labāk klausīties valodu tādu, kāda tā ir, tikmēr lasīt tulkojumu apakšā. Tādējādi var gadīties attīstīt divas valodas vienlaicīgi, dzirdot vienu, kurā ir minimālas zināšanas, tikmēr lasot tajā, kas visvieglāk uztverama. Par ko pati filma? Par draudzību.
Liar Liar
Kad runa plūst par Džimu Keriju, vienu no lieliskākajiem komiķiem pasaules vēsturē, ir grūti izvēlēties kādu vienu, konkrētu filmu. Gan tāpēc, ka to ir tik daudz, gan arī Džima magnētiskās personības dēļ. Šī, salīdzinoši ar pārējām mūsu sarakstā atrodamajām filmām, ir vieglāk skatāma un amizantāka, taču ne mazāk nopietns ir tās temats. Varbūt būtu pārspīlēti teikts, ka meli ir visa ļaunuma sakne, taču melu kāju īsumā gan, katram gadījies kaut reizi dzīvē klupt.
The Green Mile
Iespējams, emocionāli smagākā no visām šajā sarakstā atrodamajām filmām. Stāsts par kādu nepatiesi apsūdzētu, melnādainu milzi. Viņš ir nepatiesi apsūdzēts un notiesāts uz nāvi par divu nevainīgu meitenīšu izvarošanu un slepkavību. Pierādījumu ir gana, tomēr rasistiski noskaņotajām, trīsdesmito gadu amerikas sistēmas iekārtām diez ko neinteresēja lietas apstākļi, kad bija runa par kāda tumšādaina cilvēka apsūdzēšanu. Pirms sēsties elektriskajā krēslā, Michael Clarke Duncan atveidotais tēls gan vēl iespēj izpalīdzēt saviem pirmsnāves draugiem.
Rush Hour
Līdzīgi kā ar Džimu Keriju, arī Džekija Čana filmu maratons vēl nevienam, nekad nav nācis par sliktu. Nu, varbūt vienīgi man, kad otrajā klasītē centos pielietot filmās redzētās iemaņas pret saviem skolas biedriem. Izrādās, ka ar veiklām roku kustībām vien nepietiek. Nepieciešams arī saprast, kur tās likt, kad un visādas citādas blēņas. Es to nemāku, tomēr Džekijs gan prot. Viņam pievienojas arī lieliskais Chris Tucker, lai abi kopā cīnītos pret ko gan citu, ja ne ļaunumu.
Bohemian Rhapsody
Grupa Queen mainīja mūziku uz visiem laikiem, kļūstot par vienu no visu laiku ikoniskākajām grupām. Lai arī grupas kopīgi sasniegtie rezultāti ir neapšaubāmi, nekas no tā nebūtu bijis iespējams bez Freddie Mercury elektriskās personības un muzikālās ģenialitātes. Šī filma ir par viņu kā profesionāli, mākslinieku un cilvēku. Parastu vīrieti, kurš tikai vēlas justies brīvs. Šī oskarotā filma spēs saraudināt, sasmīdināt, bet vissvarīgākais, atrādīt Fredija iedvesmojošo dzīves stāstu.
Monty Python’s Life of Brian
Montija Pitona filmas nav priekš visiem. Nu tās ir priekš visiem, taču ne visiem tās šķiet pietiekoši kvalitatīvas. Tās ir komēdijas, kuru mērķis nav saņemt oskara balvu par gada labāko filmu, gluži pretēji. Ar minimālu budžetu, sasniegt pēc iespējas lielāku auditoriju. Life of Brian ir stāsts par kādu jēzuliņa laika biedru, kurš piedzima vienā dienā ar slaveno atbrīvotāju, tāpēc sākotnēji, tieši pie viņa ieradušies svētie no visas pasaules, lai apdāvinātu viņa ģimeni ar dažādām dārglietām. Stāsta gaitā atklājās, ka viņa dzimšana nav pēdējā reize, kad Brajens būs nozīmīga figūra kādā stāstā.
Bean: The Ultimate Disaster Movie
Domājams, ka katrs kaut reizi dzīvē tīši vai netīši attapies skatīdamies ekrānā, kur ar kādu šarmantu, tomēr ne pārlieku runīgu tēlu mūždien notiek visādas nebūšanas. Šajā filmā, tas pats tēls, Misters Bīns attapies neveikla, tomēr labsirdīga apsarga lomā, kādā Londondas mākslas galerijā, kura priekšnieki vēl tikko vēlējās Bīnu atlaist par gulēšanu darba laikā. Tieši pirms lielās sarunas, situācijā iesaistās muzeja galvenais šefs, kurš norāda uz menedžeru nespēju saskatīt Mistera Bīna vērtīgās īpašības. Tā rezultātā, viņš dodas uz Ameriku, kur veiksmīgi jānogādā kāds ļoti svarīgs mākslas darbs.
Parasite
Tagad, kad visa pasaule jau ir iepazinusies ar Korejiešu kino trakulīgajām tendencēm, daudziem varētu patikt kāda filma, kas satricināja pasauli laiciņu pirms to izdarīja Squid Game. Filmai bija salīdzinoši mazs, $15.5 miljonu budžets, tikmēr izdevās iekasēt $259 miljonus, kas šo padara par pārliecienoši veiksmīgāko filmu Korejiešu kino vēsturē. Šķiet, ka āzijas kultūra arvien vairāk ieplūst mūsu informācijas rādiusā un, domājams, ka tas ir labi. Viņu filmas ir tiešas un konkrētas, tikmēr mācības – īstas un nežēlīgas. Labs kontrasts rietumu pārspīlēti maigajai kultūrai, kas nu jau labu laiciņu dzīvojās mūsu ekrānos.
