10 interesanti fakti par mūsu pavadoni

Reizi pa reizei cilvēcei izdodas paveikt ko patiesi ievērojamu, un Nacionālā Mēness diena ir veltīta notikumam, kad mēs pirmo reizi atstājām pēdas uz mūsu tuvākā kaimiņa. Kad tas notika, tas bija viens no monumentālākajiem notikumiem mūsu vēsturē. Nacionālajā Mēness dienā mēs atzīmējam vēsturisko nosēšanos uz Mēness, kas notika 1969. gada 20. jūlijā.

Nīls Ārmstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kas nokāpa uz Mēness virsmas, un viņš teica šādus vārdus: "Tas ir viens mazs solis cilvēkam, viens milzīgs lēciens cilvēcei." Šie vārdi ir pazīstami gandrīz ikvienam cilvēkam visā pasaulē!

Tas, ka jau labu laiku neesam apmeklējuši šo planētu, nav iemesls, lai taupītu svinības. Galu galā, nekad nebūs labāka iegansta, lai palaistu raķetes virs savas apkaimes, ietērptos folijā un uzliktu bļodu uz galvas. Ievilktu dārzā teleskopu, lai baudītu jaunus apvāršņus.

Lai arī kā Tu izvēlies atzīmēt šo dienu, sāc ar 10 interesantu faktu aplūkošanu:

• Mēness radās trieciena rezultātā.

Visplašāk pieņemtais skaidrojums ir tāds, ka Mēness radās, kad Marsa lieluma iezis ietriecās Zemē neilgi pēc Saules sistēmas veidošanās, pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu.

• No Zemes gan Saule, gan Mēness izskatās aptuveni vienāda izmēra.

Patiesībā Mēness ir 400 reižu mazāks par Sauli, bet arī 400 reižu tuvāk Zemei.

• “..LĪDZ MĒNESIM UN ATPAKAĻ.”

Vidējais cilvēka mūža ilgums ir 70 gadu. Viena gada laikā cilvēka sirds saražo pietiekami daudz enerģijas, lai nobrauktu nepilnus 11 700 km ( aptuveni 32 km dienā). Ja mēs uzskatām, ka cilvēka mūžs ir 70 gadi, tad mūsu sirds saražo pietiekami daudz enerģijas, lai nobrauktu aptuveni 815 000 km ar kravas automašīnu.

Zemes attālums no Mēness ir 384 400 km

Līdz Mēnesim un atpakaļ uz Zemi = 768 800 km

Tāpēc, kad saki, ka mīli kādu cilvēku līdz Mēnesim un atpakaļ, Tu mīli šo cilvēku ar visām asinīm, ko sirds ir sūknējusi... visas Tavas dzīves garumā. Un, iespējams, pat vēl nedaudz vairāk.

• Vairākums mēnesi uzskata par lodveida formas planētu, taču tā nav.

Patiesībā tas ir ovālas formas, kas vairāk atgādina olas vai citrona formu.

• Mēness parasti ir ļoti karsts dienā un auksts naktī. 

Vidējā virsmas temperatūra dienā ir 107 grādi pēc Celsija, bet naktī -153 grādi pēc Celsija.

• Tumšos plankumus uz Mēness sauc par "Mariju".

Vai esi kādreiz skatījies uz Mēnesi un brīnījies par kontrastējošajiem gaišajiem un tumšajiem plankumiem, kas, šķiet, klāj tā virsmu? Tas, ko redzam, ir senas magmas plūsmas paliekas, kuru dēļ Mēness iežu virsma ir tumšāka. Šos tumšos plankumus sauc par "Maria", kas latīņu valodā nozīmē "jūra".

• Arī uz Mēness ir satricinājumi.

Tās nesauc par zemestrīcēm, bet gan par Mēness-trīcēm. Tās izraisa Zemes gravitācijas ietekme. Atšķirībā no zemestrīcēm uz Zemes, kas ilgst ne ilgāk kā dažas minūtes, Mēness zemestrīces var ilgt līdz pat pusstundai. Tomēr tās ir daudz vājākas nekā uz mūsu planētas.

• Mēness attālinās no Zemes.

Tā ir taisnība, pavadonis attālinās no mums. Mēness gravitācijas iedarbības dēļ attālinās no Zemes ar ātrumu 3,8 cm gadā. Okeānos radušies paisumi un bēgumi izraisa pretestību un tādējādi palēnina Zemes griešanās ātrumu, rezultātā radušos leņķiskā momenta zudumu kompensē Mēness, paātrinoties un tādējādi attālinoties. Tiek uzskatīts, ka tas turpināsies aptuveni 50 miljardus gadu.

• Mēnesim ir nepieciešamas 27,3 dienas, lai apietu visu ceļu ap Zemi un pabeigtu savu orbītu.

• Katra mēneša pilnmēnesim ir savs nosaukums.

Pilnmēness ir katrā gada mēnesī, un katram mēnesim ir savs unikāls nosaukums. Mēness fāzes gadsimtu gaitā ir izmantotas, lai sekotu līdzi katram mēnesim. National Geographic skaidro, ka "senās kultūras visā pasaulē ir devušas šiem pilnmēnešiem nosaukumus, pamatojoties uz augu, dzīvnieku vai laikapstākļu uzvedību attiecīgajā mēnesī". Jūnijā pieredzējām Zemeņu Mēnesi, tikko sastapāmies ar Brieža Mēnesi un redzot nākamo pilnmēnesi augustā, droši vari teikt, ka tas ir Stores Mēness (jā, Tu domā pareizi - zivs).