Kapu svētki kādam vēl šķiet savāda tradīcija?
“Pasaule ir maza” – viens no iecienītākajiem teicieniem sadzīvē, ko lietojam brīžos, piemēram, kad sazīmējam kopīgus draugus ar tikko iepazītu svešinieku. Bet mirkli uzkavējoties pie teiciena… vai tā tiešām ir? Cik daudz mēs patiesībā zinām par pasauli, kurā dzīvojam, ar tās dažādajām kultūrām un šajās kultūrās piekoptajām tradīcijām? Paskatoties apkārt un mazliet vairāk painteresējoties par šīm, nebūt ne tik pašsaprotamajām paražām, arī pasaule tik maza vairs nešķitīs.
Teju neiespējami būtu šīs tradīcijas iepazīt un piedzīvot klātienē, pat ja visu mūžu pavadītu ceļojot. Neskaitāmas tradīcijas laika gaitā ir zudušas. Daudzas no tām, savā veidā asimilējušas ietekmīgākas kultūras, taču liela daļa tradīciju joprojām ir tikpat kā neskartas un tiek piekoptas vēl šobaltdien. Un ziniet? Mūsu platuma grādos, šādas paražas, daudziem liks ieplest acābolus! Gatavi? Vamous!
- Zīdaiņu mētāšana, Indija
Lai gan mazuļa mētāšana latvietim parastajam nešķitīs pārāk droša vai uzjautrinoša nodarbe, Solapuras ciematā, Indijā, tā ir gluži ierasta prakse. Vietējie uzskata, ka šī tradīcija bērniem nes veiksmi, veselību, ilgu mūžu un inteliģenci — ieguvumus, kas noteikti atsver acīmredzamās metiena briesmas. Šajā rituālā jaundzimušie tiek izmesti no aptuveni 15 metru augstas torņa terases, kamēr entuziastu grupa torņa pakājē tur palagu, lai varētu zīdaini noķert. Ooooouuuuukeeeeey.
- Dzīve ar miroņiem, Indonēzija
Tā vietā, lai apglabātu savus tuviniekus un atstātu to mirstīgās atliekas dusēt Dieva mierā, Indonēzijā dzīvojošie toradžieši ekshumē savu biedru līķus, jo nu, kāpēc gan nē, vai ne? Līķis tiek ietērpts speciālās drānās un braucot caur aizgājēja dzimto ciematu, īpaša uzmanība tiek pievērsta ķermeņa, apģērba un zārka tīrīšanai. Aww. Ja miroņa nāve notikusi ārpus ciema, līķis jānogādā nāves vietā, pirms tas tiek aizvests atpakaļ uz ciematu, simbolizējot tā atgriešanos mājās. Labs!
- “Nākamā līmeņa” pastaiga virs oglēm, Ķīna
It kā staigāšana virs kvēlojošām oglēm jau pati par sevi nebūtu pietiekami iespaidīgs varoņdarbs. Ķīniešiem, kā izrādās, tās ir bērnu spēles, tādēļ, ļaudis, šo tradīciju padarījuši mazlietiņ apgrūtinošāku – pārvietojoties pa karstām oglēm ar sieviņu uz muguras. Tieši tā! Saskaņā ar ķīniešu paražām, vīram, pirmo reizi ieejot līgavas mājās, jānes sava mīļotā, karstas ogles bradājot. Ticējums ir sekojošs - ja vīrieša cilvēks spēs to paveikt, daiļā dzimuma pārstāvei būs viegls un veiksmīgs darbs. Ak, tad redz’ kā! Latvju zeltenes, pierakstiet!
- Skanošais zirgs, Velsa
Velsiešiem vienmēr piemitusi veselīga autsaideru slava, un to noteikti paspilgtina šī ērmotā Ziemassvētku tradīcija. “Mari Lwyd” ir nosaukums, kas piešķirts izrotātam zirga galvaskausam. Jā, tas ir tieši tik savādi, cik savādi tas izklausās. It kā vientuļš izrotāts zirga galvaskauss nebūtu pietiekami biedējošs. Nabaga galvaskauss tiek novietots uz slotas kāta un pārklāts ar palagu, no kura karājas zvaniņi. Dzin, dzin! Pēc tam, draudīgā figūra tiek nēsāta no vienām durvīm līdz otrām, aicinot ļaudis piedalīties dziedāšanas konkursā. Sorry, bet repa brīvrunu kaujas uz šitā fona nobāl! Nobeigumā jāpiebilst, ka tradīcija nemaz neesot tik sena– tā cēlusies vien 19. gadsimtā, taču neviens neuzdrošinās jautāt, kā tā patiesībā sākās. Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc!
