Vēders būs tev pateicīgs!
“Viņas visas ir vienādas!” teiks skeptiķis. “Man vairs nav spēka tikt ar to visu galā!” brēks drāmas karaliene. “Kā lai atrodu to īsto un vienīgo?” sapņos romantiķis. Dāmas un kungi – man ir atbilde uz visiem jautājumiem. Pirmkārt, viņas visas nebūt nav vienādas, vajag tikai paraudzīties apkārt un ļaut prātam un rokām radoši izpausties. Otrkārt, nevajag baidīties no neveiksmēm, tas viss ir štrunts. Galvenais mācīties no kļūdām. Un treškārt – kādēļ gan meklēt īsto un vienīgo, ja pasaulē ir tik daudz dažādības un tu, cilvēk, vari to visu nobaudīt? Jā, karbonādes ir lieliskas pēc būtības! Bet ko darīt, lai karbonāde izdotos patiešām garšīga? Mums jāzina tas, ko sauc par ABC. To centīsimies noskaidrot. TAGAD.
1. Iesākumā Dievs radīja gaļu
Lai karbonāde izdotos tāda, ka pēc maltītes gribētos saldajā aplaizīt visus 10 pirkstiņus, tev būs jāaizmirst par “man vairs nav spēka”. Spēku vajadzēs! Tā ir ļoti kārtīgi jāizklapē. Dzirdējāt? Mieru, tikai mieru. Ja pietrūkst spēka – iepauzējiet. Bet tad gan, atpakaļ pie klapēšanas. Kā var zināt, ka darbiņš ticis labi paveikts? Skatieties vai gaļas āmuriņš skāris visu karbonādes virsmu vienmērīgi. Lai nav kaut kur pa vidu manāms kāds Everests. Tad būs labi! Ieteikums – pērc muguras, nevis kakla karbonādi, jo tajā nebūs cīpslu, kas, savukārt, padarīs klapēšanu daudz vienkāršāku.
2. Apkaisīt, sakaisīt…
Garšvielas. Kas gan būtu karbonādes bez tām? Protams, bērt var visu ko un cik vien garšas kārpiņas spēj panest. Arī variācijas ir n-tās. Bet iziesim cauri klasiskajam scenārijam. Pirms vēl ķeries klāt cepšanai saliec jau saklapētās princeses vienā bļodā un apkaisi. Tuč tuč sālīt’, tuč tuč pipariņ’ un vēl tuč tuč oregano aka mūsu pašu raudeni, kas dos Tavai karbonādei īpatnēju un foršu piegaršu.
3. “Tētim slapjš. Un mammai – slapjš” /M. Jasnovs/
Sagatavo miltus. Rupja maluma rudzu miltus. Un ja karbonādi vēlies tādu kraukšķīgāku, piejauc mazliet kartupeļu miltu. Tas viss vienā traukā. Otrā traukā – jau gaida sakultā ola ar savu draugu - pienu. Protams, bez diskriminācijas, piens var būt jebkāds – kaziņas, gotiņas, sojas, rīsu, kokosa utt. Pēc sirds patikas! Šajā debesmannā arī vajadzēs mērcēt to karbonādi! Kā tas notiek? Gabaliņus panē, jeb apviļā, vispirms miltu maisījumā, pēc tam olā. Princips vienkāršs – slapjš, sauss, slapjš.
4. Būs jau labi, būs jau silti
Karbonādēm patīk samērā karsts klimats, tāpēc neskopojies ar grādiem. Uzkarsē pannu, apmēram, 3 minūtes. Tā, lai eļļa būtu pavisam karsta. Karbonādi cep, nevis pakāpeniski, bet tā, lai jūt. Kā cilvēkam atverot krievu pirtiņas durvis! Nuuuu, protams, skaties, lai karbonādi joprojām var izmantot kā pārtikas produktu, nevis aktivēto ogli. JO. Cepšanai nevajadzētu aizņemt mūžību. Pakarsējās – un žvikt, laukā! Apmēram minūti no vienas puses un mazliet mazāk no otras, teiksim, 45-50 sekundes, ja gribam būt precīzi, un ja vēlamies, lai karbonāde iekšpusē sulīga, ārpusē – kraukšķīga.
5. Post Scriptum
Protams, šie bija tikai daži ieteikumi kā tavu gaļiņu padarīt debešķīgu. Un tomēr detaļas var atšķirties. Ja patīk piededzināt lietas, droši var karsēt karbonādi ilgāk, tad tā būs sausāka. Ja pie dūšas pa dzīvi iet kārtīga kaudzīte, vienmēr vari pievienot ingredientus pēc saviem ieskatiem. 17 dažādi sieri (lieliska atsauce uz “Emīla nedarbiem”), sēnes, sīpoli, tomāti, brokastu pārslas, vīnogas, dažādas mērcītes un kas tik vēl ne. Laipni lūgti! Tā ir jūsu karbonāde, draugi! Un ja karbonāde pagatavota ar mīlestību, tur jau neko nemaz vairs nevar sačakarēt. Lai labi garšo!
